Masīvas koksnes un finiera slīpēšana

Dažādas koka sugas pēc to īpašībām var iedalīt 3 galvenajās kategorijās - cieta koksne, koksne ar sveķiem vai eļļu un mīksta koksne. Pateicoties dažādas koksnes atšķirīgajām īpašībām, katrai no tām var atšķirties vispiemērotākais slīpēšanas veids un ātrums. Ar ko atšķiras dažādi kokšņu veidi? Kādu slīpēšanas ātrumu izvēlēties, lai nesabojātu kokmateriālu?

Dažādas koksnes slīpēšanas veidi

Cietas koksnes sugas

Pie cietas koksnes pieskaita tādas Latvijā augošas vai zināmas koku sugas kā  osi, dižskābārdi, ozolu, gobu, valriekstu, kļavu, bērzu, vīksnu kā arī eksotiskākas koku sugas - riekstkoks, kizils, amerikāņu ķirsi, vengi, sipo, baltā akācija, sarkankoks - no Āfrikas, Āzijas un Amerikas. Pie cietām koku sugām pieskaita koku sugas kurām koksnes blīvums var būt 550kg/m3 un lielāks.

Tās šķiedrainā rakstura un ciešās struktūras dēļ cietā koksne ir ļoti izturīga un salīdzinoši smagnēja. Šīm koka sugām ir raksturīga lēna augšana, kas padara koksni blīvu un grūti apstrādājamu, taču ļoti vērtīgu.

Sveķus vai eļļu  saturošas koku sugas

Gan cietas, gan mīkstas koksnes to šūnu struktūrā var saturēt sveķus vai eļļu.  Tie aizsargā koku no ekstrēmiem laika apstākļiem un palīdz tiem sadzīt pēc fiziskiem bojājumiem. Neskatoties uz eļļas un sveķu labvēlīgo efektu pašam kokam, tie ievērojami apgrūtina koksnes slīpēšanu un sagatavošanu lakošanas un krāsošanas darbiem.

Kā vispazīstamākās koku sugas, kuru koksne satur sveķus var minēt dažādas priežu, egļu un lapegļu sugas. Eļļas vai sveķus satur arī dažādas citas visā pasaulē izmantotas un citos reģionos atrodamas eksotiskas koksnes sugas - Āzijas ozols, jelutongs, duriāns, iroko, tīks.

Mīkstas koksnes sugas

Koksne, kas ir vieglāka un mīkstāka par cieto koksni, tiek klasificēta kā mīkstā koksne. Mīkstās koksnes sugas aug ātrāk un tām ir salīdzinoši mīksta, atvērta koksnes struktūra. Tāpēc šī koksne ir jutīgāka pret spiedienu, bet vieglāk padodas apstrādei.

Kā dažas mīkstās koku sugas var minēt kadiķis, apsi, liepu, alksni, īvi, papeli, baltegli, ciedrs, kastani un sarkankoku. Mīkstām koku sugām koksnes blīvums ir mazāks par 550kg/m3.

Kokmateriāla un finiera slīpēšana

Koksnes tiek slīpētas, lai tās sagatavotu apdarei, izlīdzinātu dažādus bojājumus vai kalibrētu tās līdz nepieciešamajam biezumam. 

Slīpējot koksni un finieri:

• Slīpēšanai izmantojiet cietu kalibrēšanas rulli;
• Auduma slīplentes ir izturīgāki un pie ilgstošas slīpēšanas ir ilgnoturīgāki;
• Alumīnija oksīda abrazīvie graudi nodrošina vislabākos rezultātus uz koksnes.

Šajā tabulā esam apkopojuši kokmateriāla un finiera slīpēšanas ātrumus ar dažādām slīpmašīnām un slīplentēm:

Ja vēlaties sagatavot kokmateriālu krāsošanai:

• Vienmēr ievērojiet krāsas ražotāja rekomendācijas, lai pirms krāsošanas izvēlētos piemērotāko pēdējo abrazīvā grauda izmēru;
  
• Veicot slīpēšanu ar vairākiem abrazīvā grauda lieluma smilšpapīriem, mainot smilšpapīrus uz citu, nākamo graudu, neizlaidiet vairāk par vienu smilšpapīra abrazīvā grauda izmēru;
• Vienmēr lietojiet augstas kvalitātes un nenolietotus smilšpapīrus. Nolietoti smilšpapīri saspiež koka šķiedras kopā nevis noslīpē tās;
• Slīpēšana ar piespiedējpēdu (slīpējot ar platlentes slīpmašīnu) veido smalkāku virsmu nekā slīpēšana ar kalibrēšanas rulli;
• Jāseko lai grafīta pārklājums uz piespiedējpēdas nebūtu bojāts;
• Slīpējot dažāda veida koksnes sugas, izvēlieties piemērotu griešanas ātrumu katrai no sugām;
• Jo spīdīgāka ir krāsa, jo slīpēšanai jābūt ar smalkāka abrazīvā grauda smilšpapīru;
• Ja slīpējat vērtīgu koksni, slīpēšanai izmantojiet abrazīvo materiālu ar 1-2 izmērus smalkākiem abrazīviem graudiem;
• Slīpējot pēdējo kārtu, lai izvairītos no švīkām un iedobēm, slīpējiet koka šķiedru virzienā.

Nav komentāru

Komentēt